Šis stāsts būs par globālajiem striķiem, kas ir raustījuši, rausta un raustīs pasauli. Šo striķu nozīmība aizvien nav pienācīgi novērtēta ne vēstures grāmatās, ne mūsdienu globālajā politikā, nemaz nerunājot par mūsu mazo pīļu dīķi. Jāatzīst, ka sākotnēji šis stāsts vairāk atgādina tukšu mucu, kas tāļi skan jeb vienkāršā valodā runājot – konspirāciju teoriju, tomēr jebkurš no rakstā minētajiem faktiem ir pārbaudāms.
Pēdējo 60 gadu laikā cilvēce ir piedzīvojusi dažādu starptautisku mega-struktūru izveidi – ANO, Pasaules Banka, Starptautiskais Valūtas Fonds, OPEC, Eiropas Savienība, NAFTA, EFTA, EAFTA utjp., kas pasaulē nākušas katra ar savu svēto misiju un uzdevumiem.
Tomēr kāda ir šo institūciju lomā mūsdienu pasaulē? Vai tādējādi tiek bruģēts ceļš uz globālu valdību? Kāpēc nabadzīgās valstis mūžīgi paliks nabadzīgas? Kāda nākotne mūs sagaida? Vai mūs sagaida legālā verdzība? Atbildes uz šiem jautājumiem mēģināšu rast rakstu sērijā "Konspirācija Nr.1."
Kājas aug no...
Pirms sāksim mazo pastaigu pa globālo ciematu ir jāsaprot, ka atbilde uz jautājumu “no kurienes kājas aug?” ir salīdzinoši rupja, tomēr šī atbilde dažkārt palīdz skaidrot iemeslus kāpēc tās smird.
Lai arī globālās konspirācijas pirmsākumi ir meklējami ļoti tālā vēsturē, šī darba ietvaros kā globālās konspirācijas pirmsākums tiek iezīmēts 1913.gada 23.decembris, kad ASV tika pieņemts Federālo Rezervju likums (Federal Reserve act), kas noteica Federālās Reserves bankas izveidi jeb unitāras valsts izpratnē, piemēram, no Latvijas perspektīvas – centrālās bankas izveidi.
Pirms dodamies tālāk īsa atkāpe: centrālās bankas uzdevums būtībā ir naudas emisija un monetārās politikas īsenošana, reaģējot uz ekonomikas attīstību, palielināt, vai tieši otrādi samazināt naudas apjomu ekonomikā, tādējādi stimulējot vai bremzējot ekonomisko attīstību. Attiecīgi centrālās bankas nozīme ekonomikā bija ļoti liela. Vārdu “bija” izmantoju ļoti apzināti, jo mūsdienās mazo valstu centrālo banku nozīme ekonomikā ir būtiski samazinājusies ievadā minēto mega-struktūru ietekmes rezultātā.
Atgriežoties pie Federālās Rezerves Bankas. ASV vēsturē vairākas reizes ir bijuši mēģinājumi nodibināt centrālo banku, tomēr tie ir izgāzušies pateicoties uzmanīgajiem politiķiem, kas ir izpratuši šādas mega-struktūras bīstamību.
Federālās Rezerves Bankas izveidi noteica vairākas sakritības – lēmums par Federālās Rezerves Bankas izveidi tika bīdīts tieši kongresa brīvdienu laikā, kad bija grūti rast opozīciju šim likumprojektam, otrkārt, salīdzinoši neilgi pirms šī likumprojekta bija notikusi neliela “sašūpošanās” banku sekotrā, kas noskaņoja sabiedrības viedokli par labu – stabilitātes garanta izveidi (ne šī termina Latviskajā izpratnē), treškārt, slepenā vienošanās...
Pēdējo 60 gadu laikā cilvēce ir piedzīvojusi dažādu starptautisku mega-struktūru izveidi – ANO, Pasaules Banka, Starptautiskais Valūtas Fonds, OPEC, Eiropas Savienība, NAFTA, EFTA, EAFTA utjp., kas pasaulē nākušas katra ar savu svēto misiju un uzdevumiem.
Tomēr kāda ir šo institūciju lomā mūsdienu pasaulē? Vai tādējādi tiek bruģēts ceļš uz globālu valdību? Kāpēc nabadzīgās valstis mūžīgi paliks nabadzīgas? Kāda nākotne mūs sagaida? Vai mūs sagaida legālā verdzība? Atbildes uz šiem jautājumiem mēģināšu rast rakstu sērijā "Konspirācija Nr.1."
Kājas aug no...
Pirms sāksim mazo pastaigu pa globālo ciematu ir jāsaprot, ka atbilde uz jautājumu “no kurienes kājas aug?” ir salīdzinoši rupja, tomēr šī atbilde dažkārt palīdz skaidrot iemeslus kāpēc tās smird.
Lai arī globālās konspirācijas pirmsākumi ir meklējami ļoti tālā vēsturē, šī darba ietvaros kā globālās konspirācijas pirmsākums tiek iezīmēts 1913.gada 23.decembris, kad ASV tika pieņemts Federālo Rezervju likums (Federal Reserve act), kas noteica Federālās Reserves bankas izveidi jeb unitāras valsts izpratnē, piemēram, no Latvijas perspektīvas – centrālās bankas izveidi.
Pirms dodamies tālāk īsa atkāpe: centrālās bankas uzdevums būtībā ir naudas emisija un monetārās politikas īsenošana, reaģējot uz ekonomikas attīstību, palielināt, vai tieši otrādi samazināt naudas apjomu ekonomikā, tādējādi stimulējot vai bremzējot ekonomisko attīstību. Attiecīgi centrālās bankas nozīme ekonomikā bija ļoti liela. Vārdu “bija” izmantoju ļoti apzināti, jo mūsdienās mazo valstu centrālo banku nozīme ekonomikā ir būtiski samazinājusies ievadā minēto mega-struktūru ietekmes rezultātā.
Atgriežoties pie Federālās Rezerves Bankas. ASV vēsturē vairākas reizes ir bijuši mēģinājumi nodibināt centrālo banku, tomēr tie ir izgāzušies pateicoties uzmanīgajiem politiķiem, kas ir izpratuši šādas mega-struktūras bīstamību.
Federālās Rezerves Bankas izveidi noteica vairākas sakritības – lēmums par Federālās Rezerves Bankas izveidi tika bīdīts tieši kongresa brīvdienu laikā, kad bija grūti rast opozīciju šim likumprojektam, otrkārt, salīdzinoši neilgi pirms šī likumprojekta bija notikusi neliela “sašūpošanās” banku sekotrā, kas noskaņoja sabiedrības viedokli par labu – stabilitātes garanta izveidi (ne šī termina Latviskajā izpratnē), treškārt, slepenā vienošanās...
Turpinājums sekos
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru