Grandiozs uzmetiens

Raksts [precīzāk - vēstule] pārpublicēta no pingviniem.lv. Vēstules saturs - uzsākt kriminālizmeklēšanu pret valdības pārstāvjiem sakarā ar Satversmes pārkāpumiem Parex jautājumā, jo valdība rupji ir pārkāpusi vairākus likumus.

Tas, protams, ir tikai pieņēmums, bet lieta beigsies kā vienmēr - nekurienē...

______________________________________
LR Ģenerālprokuroram J.Maizītim,
Rīgā, O.Kalpaka bulvārī 6, LV-1050

Valsts kontrolei,
Skanstes ielā 13k-5,
Rīga LV-1013

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam,
Alberta ielā 13, Rīga, LV-1010,

iesniegums
par valsts budžeta naudas līdzekļu nelikumīgu iepludināšanu privātā a/s “Parex banka” un iespējamu to izšķērdēšanu, kā rezultātā iestājušās smagas sekas.

No masu informācijas līdzekļiem – laikrakstiem, televīzijas un interneta portāliem – medijiem, sabiedrībai ir kļuvis zināms, ka:
2008.gada 10. novembrī finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), valsts a/s “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (”Hipotēku banka”) prezidents Inesis Feiferis un “Parex bankas” līdzīpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis parakstīja līgumu, kas paredz “Parex bankas” akciju kontrolpaketes jeb 51% pārņemšanu “Hipotēku bankas” īpašumā. Hipotēku bankas prezidents Inesis Feiferis iepriekš norādījis, ka valsts palīdzēs Parex bankai tik daudz, cik tas būs nepieciešams. Viņš izteicās, ka būs nepieciešami vismaz 200 miljoni.
Minētais līgums ļāva A/S „Parex banka” saņemt finansiālo atbalstu no Latvijas valdības. Līgumu parakstīja Latvijas finanšu ministrs Atis Slakteris, valsts a/s “Latvijas Hipotēku un zemes banka” prezidents Inesis Feiferis un a/s „Parex banka” līdzīpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis. Saskaņā ar parakstīto līgumu 51% bankas akciju pārņem a/s “Latvijas Hipotēku un zemes banka” – komercbanka ar 100% valsts kapitālu.
2008.gada 11.novembrī Valsts kase nogulda depozītā AS “Parex bankā” 200 miljonus latu, ko apstiprina LR Finanšu ministrija. Tas darīts, lai palielinātu bankas likviditāti, jo īsā laika posmā no tās tika izņemti lieli naudas līdzekļi. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, pusotra mēneša laikā izņemti 240 miljoni. Depozīta termiņš ir viens gads, procentu likme – 20,27%.
Ministrijas pārstāve Diāna Bērziņa atklāj, ka par šiem līdzekļiem “Parex banka” no VK ir iegādājusies valsts parādzīmes ar termiņu viens gads. Šīs parādzīmes “Parex banka” ir izmantojusi kā ķīlu, lai no Latvijas Bankas piesaistītu skaidras naudas rezerves - 200 miljonu latu apmērā. Tā rezultātā Valsts kase līdzekļus sākotnēji bankā ir noguldījusi, bet līdzvērtīgu summu ir saņēmusi no bankas par parādzīmju pirkšanu. Ar šiem darījumiem ir uzlabota bankas līdzekļu likviditāte, kā arī uzlabojusies bankas bilance - palielinājies piesaistīto depozītu apjoms un aktīvi, jo līdzekļi ieguldīti valsts parādzīmēs, norāda Finanšu ministrija.

2008.gada 22.novembrī Finanšu ministra Ata Slaktera padomnieks Andris Miglavs taujāts, vai valstij nauda ir rezervē, lai šādi atbalstītu bankas, norāda, ka 200 miljoni latu, kas sniegti AS “Parex” glābšanai Valsts kasei, ir bijuši pieejami un šo situāciju varēja risināt, nenodarot ļaunumu nedz valsts finansēm, nedz lata stabilitātei.Tiek uzsvērts, ka pēdējie notikumi bankās nav ietekmējuši valsts budžetu.
2008.gada 3.decembrī Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi novembrī liecina, ka kopējie šā gada 11 mēnešu valsts pamatbudžeta izdevumi pārsnieguši ieņēmumus, bet speciālajā budžetā ieņēmumi bijuši lielāki par izdevumiem. Tādējādi valsts budžetā izveidojies finansiālais deficīts 296,2 miljonu latu apmērā.
Novembrī valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 209,8 miljoni latu, savukārt izdevumi bija 411,4 miljoni latu. Līdz ar to finansiālais deficīts pamatbudžetā veidoja 201,7 miljonus latu. Kopējie 11 mēnešu pamatbudžeta ieņēmumi sasniedza 2,99 miljardus latu, bet izdevumi – 3,53 miljardus latu. Finansiālais deficīts šajos 11 mēnešos bija 546,5 miljoni latu. Salīdzinot ar 2007. gada 11 mēnešiem, valsts pamatbudžeta ieņēmumi šogad ir bijuši par 253,1 miljonu latu lielāki, tomēr izdevumi palielinājušies par 668,9 miljoniem latu.
Salīdzinot ar 2007.gada pirmajiem 11 mēnešiem, šogad valsts pamatbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 9%, savukārt izdevumi bijuši lielāki par 23%. Lai arī kopējie nodokļu ieņēmumi budžetā šajā periodā ir par 7% lielāki nekā pērn, taču par 3,9% jeb 41 miljonu latu mazinājušies ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa. Tāpat sarukuši ieņēmumi arī no muitas nodokļa, azartspēļu nodokļa, izložu nodokļa, dabas resursu nodokļa, elektroenerģijas un automobiļu nodokļa. Kopumā tas ir veidojis samazinājumu aptuveni 9 miljonu latu apmērā. Pagaidām tikai akcīzes nodokļa ieņēmumu temps atbilst budžetā plānotajam.
2008.gada 4.decembrī Saeimas ārkārtas plenārsēdē Ministru prezidents I.Godmanis izklāsta valdības veiktās rīcības kārtību, kas ir visai aizdomīga un tiesībsargājošo iestāžu izvērtēšanas vērta:
“Pēc tam, kad finanšu ministrs mūs bija informējis par to, kā tālāk attīstās sarunas, valdība 4.novembrī pieņēma nākamo lēmumu par valdības atbalsta nepieciešamību akciju sabiedrībai „Parex banka”. No dokumentiem skaidri izrietēja, ka šī banka, kuras bilance ir apmēram 60 procenti no Latvijas budžeta un 27 procenti no kopprodukta… ka paši akcionāri nespēj uzturēt šīs bankas nepieciešamos parametrus, tajā skaitā likviditātē – pašā galvenajā faktorā. Tāpēc Latvijas valdība to visu uzticēja finanšu ministram un apsprieda arī tos principus, uz kādiem Latvijas valdība varētu sākt savu līdzekļu ieguldīšanu ar Valsts kases palīdzību šajā bankā.”

Rodas jautājums, kas ir šie īpašie jeb ekskluzīvie valdības līdzekļi, kas netiek ņemti no Valsts kases, bet tiek ieguldīti ar Valsts kases palīdzību? Vai tik tie nav tie paši valsts budžeta līdzekļi, kuru izlietošana var notikt tikai saskaņā ar LR Likumu “Par valsts budžetu 2008.gadam”?

Ministru prezidents I.Godmanis 2008.gada 4.decembrī Saeimas ārkārtas plenārsēdē turpina: “Tā kā mēs neesam privātiestāde, mēs piedāvājām akcionāriem šādu mehānismu – ka vienīgais variants, kā mēs varam tur guldīt līdzekļus, ir tāds, ka mēs pārņemam vairākumu akciju šajā bankā, nemaksājot par to neko, jo sakarā ar to, ka Valsts kase sāks izvietot līdzekļus šajā bankā, ir skaidrs, ka mēs neesam tādā situācijā, ka mēs varam guldīt kapitālā… Guldīt kapitālā nozīmē šo naudu ilgstoši neatgūt, it sevišķi, ja mēs guldām pamatkapitālā tad, kamēr eksistē banka, ja subordinētā – tad attiecīgi pēc līguma. Bet attiecībā uz noguldījumu depozītos mums bija ļoti svarīgi – un tas bija mūsu uzstādījums –, ka mums ir jābūt vismaz 51 procentam….Tāpēc 8.novembrī pēc ilgstošām un ļoti smagām sarunām ar akcionāriem tika pieņemts lēmums, ka, ņemot vērā to, ka akcionāri ir parakstījuši šo līgumu, finanšu ministrs bija tiesīgs parakstīt līgumu, kura detaļas es… Ja tas būs nepieciešams, jūs varat ar tām iepazīties un prasīt finanšu ministram, bet, patiesību sakot, pamatpunktus es jau nosaucu.
Palika četri punkti. Četri punkti, kas radīja zināmas problēmas visā šajā pasākumā. Mums, valdībai, bija jāpanāk atbilstoši līgumam trīs lietas: Konkurences padomes lēmums, ko mēs panācām, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmums, ko mēs panācām. Un vēl bija nepieciešams Eiropas Komisijas lēmums….Šādi mēs darbojāmies līdz pat pēdējām dienām. Taču uzreiz man jāsaka viena lieta. Es nezinu, vai tas ir apzināti izplatīts vai to dara politisku iemeslu dēļ vai vienkārši skandalozu iemeslu dēļ. No paša pirmā brīža Valsts kase, kad sāka izvietot savus līdzekļus… un šie līdzekļi ir izvietoti divās lielās porcijās, kopā apmēram 300 miljoni… nedaudz vairāk… Tās ir divas parādzīmes, ko lielākoties Valsts kase izlaida, jo mums Valsts kases plūsmā nav iespējas izņemt šādu naudu ārā, ņemot vērā mūsu budžeta situāciju. Abas šīs parādzīmes tika pārdotas tirgū. Vienā gadījumā mūsu vietējās bankas nopirka šīs parādzīmes. Otrā gadījumā Latvijas Banka pieņēma tās kā valdības parādzīmes, un, pārvēršot šīs parādzīmes naudā, nauda tika ieguldīta kā depozīts, bet visiem šiem depozītiem pretī ir nodrošināti kredīti. Tie kredīti ir ņemti tā, lai tie pilnībā, ar uzviju, nodrošinātu mūsu depozītus. Un tas ir pats galvenais.
Mēs neesam iztērējuši nodokļu maksātāju naudu, – tas ir pirmkārt.”
No visa augstākminētā izriet, ka nedz Ministru prezidents I.Godmanis, nedz finanšu ministrs A.Slakteris, nedz Ministru kabinets kopumā, nedz Valsts kase, nedz Finanšu kapitāla uzraudzības komisija, nedz Latvijas banka, organizējot un veicot valsts naudas līdzekļu iepludināšanu privātā a/s “Parex banka”, no kurienes naudas līdzekļi nepilna viena mēneša laikā nonāca nezināmu personu rokās, nav uzskatījuši par nepieciešamu izdarīt LR likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” grozījumus un rīcībai ar valsts budžeta līdzekļiem pieprasīt Saeimas piekrišanu, tādējādi pieļaujot:
1. Latvijas Republikas Satversmes 64.pantu, kas nosaka, ka likumdošanas iniciatīva pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros,
2. Latvijas Republikas Satversmes 65.pantu, 66.pantu, kuri nosaka, ka tikai Saeima lemj par valsts budžetu un grozījumiem tajā,
3. LR likuma “Par valsts budžetu 2008.gadam”,
pārkāpumus un bez Saeimas akcepta ir īstenojusi finanšu afēru lielos apmēros, slēdzot dažādus darījumus bez Saeimas akcepta un pilnvarojuma, kā rezultātā 2008.gada 3.decembrī Valsts kase konstatēja, ka budžetā ir naudas līdzekļu iztrūkums 292 miljonu latu apmērā un ir radīti draudi valsts maksātspējai. Tas liecina par absolūtu tiesiskās paļāvības principa eksistēšanas ignorēšanu un iznīcināšanu demokrātiskā valstī.
Tai pašā laikā nedz FKTK, nedz kāda cita uzraudzības instance vai tiesībsargājošā iestāde, nav veikusi nevienu no tās rīcībā un pilnvarās esošiem pasākumiem, lai novērstu un apturētu turpmāku valsts līdzekļu izšķērdēšanu.
Ņemot vērā visu augstākminēto, uzskatām, ka visas tautas acu priekšā ir noticis vērienīgākais noziedzīgais nodarījums, fiktīvi uzlabojot privātas AS “Parex banka” likviditātes rādītājus, faktiski sagraujot valsts finanšu sistēmu. Turklāt šīs darbības turpinās. Nodarījuma apmērus, personas, kas to ir organizējušas, kā arī visus nodarījuma apstākļus kā kopumā tā pa epizodēm iespējams noskaidrot tikai kriminālprocesa ietvaros.
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, LR Prokuratūras likumu, LR likumu “Par valsts kontroli”, LR likumu “Par korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju”, kā arī LR likumu “Par valsts budžetu 2008.gadam”, LR Krimināllikumu un LR Kriminālprocesa likumu,
lūdzu Jūs atbilstoši savai kompetencei steidzami:
1) uzsākt kriminālprocesu par tai skaitā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem pret tautsaimniecību un valsti,
2) noskaidrot noziedzīgā nodarījuma apmērus, personas, kā arī amatpersonas, kas to ir organizējušas un izpildījušas, kā arī visus nodarījuma apstākļus kā kopumā tā pa epizodēm, un valstij nodarītā kaitējuma apmērus.
3) nekavējoties veikt pasākumus, lai apturētu turpmāku valsts naudas un mantas izšķērdēšanu,
4) lūdzu apturēt augstākminētajās darbībās iesaistīto amatpersonu turpmāku nelikumīgu rīcību, piemērojot LR Kriminālprocesā noteiktos drošības līdzekļus.
5) lūdzu saukt pie LR likumos paredzētās atbildības vainīgās personas.
6) par iesnieguma izskatīšanas gaitu lūdzu informēt likumā noteiktā kārtībā